tas ir viss, ko mēs varam

tas ir viss, ko mēs varam

režija: Andrejs Jarovojs 
kustību mākslinieki, dejotāji: Emīlija Berga vai Simona Ozola, Vladimirs Goršantovs, Ramona Levane, Darja Turčenko
kostīmi: Sintija Jēkabsone
mūzika: m.a.t.a.d.a.t.a.
gaismas: d'n'a
skaņa: Normunds Balodis
vizuālā identitāte: Aleksejs Beļeckis
producents: Ģertrūdes ielas teātris
pirmizrāde: 20/12/2023
ilgums: 45 min

izrāde tapusi ar Rīgas domes un Valsts Kultūrkapitāla fonda finansiālu atbalstu.

paldies par atbalstu izrādes tapšanā: Erica Synths un Sonarworks

Norises vieta:

Ģertrūdes iela 101a
sestdiena
08/03/2025

19:00
Citi datumi
Dāvanu karte

Norises vieta

Biļešu izvēle

Tuvākā izrāde Citi datumi
sestdiena
08/03/2025
19:00
Biļetes veids
Skaits
Cena
Kopā
Pamatcena
18.00
0.00
Ar atlaidi (pilnu atlaižu sarakstu sk. sadaļā "Biļetes")
12.00
0.00
Pieejamo biļešu skaits internetā: 10+
Pieejamās biļetes vienas transakcijas ietvaros: 6

Biļetes rezervācijas laiks ir 10 minūtes kopš vietas izvēles brīža.
Ja pirkums nebūs noformēts, pēc 10 minūtēm rezervētās biļetes tiks atgrieztas tirdzniecībā.

Kopā: 0.00

Apraksts

Rādīt aprakstu

128 sitieni minūtē. četru ceturtdaļu taktsmērs. “tas ir viss, ko mēs varam” ir laiktelpa, kuras dalībnieki caur atkārtojošu rituālu pārrada robežas starp sevi un kolektīvu. dejotāji pārvietojas telpā, saplūstot saskaņotā kustībā un no tās atkal izslīdot, bet izrādes lineārais laiks top par bezgalīgu plūdmaiņu, kuras ritmu variācijās dejotāji pazaudē un atgūst savu individualitāti.

balstoties tehno un elektroniskās klubu kultūras tradīcijās, “tas ir viss, ko mēs varam” aicina pievērst uzmanību solidaritātei un iekļaujošai cilvēcībai – tam, kā mums tik ļoti pietrūkst ikdienas attiecībās vienam ar otru. kad pasauli vienojošās saites ir sarautas, labākais, ko varu darīt, ir dejot un dejot kopā ar citiem.

tehno pagājušā gadsimta 80. gadu beigās veidojās kā atbilde uz sarežģītajiem sociālajiem, politiskajiem un ekonomiskajiem apstākļiem, kas sekoja neoliberālās ekonomikas lejupslīdei. tā bija bezkompromisa mūzika, pie kuras dejoja pamestās noliktavās vai klubos pie izslēgtām gaismām. tā bija vide politiskā protesta kustībai, kas veicināja solidaritātes, piederības un kopīgas identitātes sajūtu dalībnieku starpā.

21. gadsimta pirmās desmitgades ir iesākušās ar demokrātijas krīzi, neatgriezeniskām klimata pārmaiņām, kā arī ar lielākajiem masu protestiem cilvēces vēsturē. tomēr masu mobilizācija vairs nespēj ietekmēt politisko dienaskārtību un panākt vēlamās izmaiņas. pēdējā platforma, caur ko vēl varam paust savu viedokli, ir ķermenis. jo tas ir vienīgais, kas pieder mums pašiem.

Par izrādi

Ko spējam pateikt ar deju? (Ilva Everte, Kultūras ziņas, LTV1, 30-11-2023)

Jauniešu deju kultūra (Laima Slava, Kultūras Rondo, LR1, 29-11-2023)

Atsauksmes

Humpalas un tehno (Liene Pavlovska, satori.lv, 01-03-2024)

Jauni, enerģiski un (bez)cerīgi? (Laura Jasmane, Dance.lv, 20-02-2024)

#KĀDAJĒGA (Jete Anna Puriņa, Kroders.lv, 18-03-2024)

Viesojoties uz izrādes planētas (Juta Ance Ķirķis, Teātra Vēstnesis, 13-03-2024)